Tuesday, September 15, 2015

Rekursu Umanu Xave Ba Dezenvolvimentu



Rekursu umanu sai hanesan xave importante ba dezenvolvimentu nasionál. Iha dezenvolvimentu ekonómiku, rekursu umanu hanesan faktor ne’ebé determina susesu dezenvolvimentu nasionál liuhosi ema nian kuantidade no kualidade. Populasaun barak sai hanesan merkadu potensiál ba komersializasaun produtu, entaun populasaun ne’ebé horik ho kualidade mós determina produktividade ne’ebé iha. 
Uanhira vizita estudante sira iha Eskola Téknika Profesionál, Akar-Laran, Munisipiu Kovalima, Vise-Ministru MCIA Filipus Nino Pereira afirma, iha Timor-Leste, kualidade edukasaun sai hanesan preokupasaun ida-ne’ebé Estadu kontinua buka solusaun. Tanba iha institusaun edukativa barak mak seida’uk prova kualidade edukasaun tuir nesesidade merkadu traballu nian. Nune’e mós eskola téknika profesionál ne’ebé bele sura de’it ho liman fuan, sai hanesan bareira ba dezenvolvimentu nasionál.


“Eskola Téknika Profesionál ne’e tenke hasai produtu ne’ebé bele utiliza iha merkadu traballu nian. Maibé ne’e hanesan  preokupasaun ne’ebé Estadu kontinua buka ninia solusaun. Tanba ita boot sira mak fini ba munisipiu ne’e no mós nasaun nian.” Hateten vise-ministru Nino Pereira uanhira vizita estudante sira iha eskola sekundáriu ne’e.

Tuir vise-ministru, edukasaun sai hanesan faktor xave ba dezenvolvimentu nasionál. 
Edukasaun ne’ebé efektivu rezulta rekursu umanu ne’ebé iha kualidade – iha kapasidade no mós produtividade. Maibé ida-ne’e presiza mós fasilidade ne’ebé nesesita iha prosesu aprendizajen no mós ambiente ne’ebé sira eziste. Iha problema infraestrutura ne’ebé maioria seida’uk rezolve, menus kadeira no meja, menus informasaun, la iha laboratáriu no mós menus prátika.

Diretor Eskola Tékniku Profesionál Akar-Laran mós informa katak,  parte Ministériu Edukasaun nian mós seida’uk vizita hodi haree problema ne’ebé eskola ne’e hasoru. Maibé iha doador balun mak responde hela nesesidade sira iha eskola ne’e. GIZ liuhosi projeitu Innovative Employment Promotion realiza prátika ida-ne’ebé bele tulun hasa’e koñesimentu estudante sira nian iha eskola ne’e.

“GIZ nia tulun, ajuda duni estudante sira em termos de prática, tanba eskola vokasionál ne’e tenke iha prátika barak duké teória. Iha ne’e estudante sira halo prátika kona-ba oinsá halo tratamentu ba animál liuliu fahi ne’ebé ohin loron sai projeitu pilotu GIZ nian.” Hateten diretor ne’e.

Diretor ne’e espera, Governu tenke tulun fasilidade eskola nian liuliu harii biblioteka no mós hadi’ak infraestrutura eskola nian, nune’e bele hetan kualidade edukasaun ne’ebé tuir duni nesesidade nasaun nian.

Koordenador Projeitu Innovative Employment Promotion (GIZ)  informa katak, projeitu ne’e hanesan programa pilotu ida-ne’ebé GIZ halo, no, ba oin, presiza koopera ho Governu oinsá halo ida-ne’e sai modelu ida-ne’ebé bele dezenvolve tuir nesesidade dezenvolvimentu nasionál.

Iha vizita ne’e mós Vise-Ministru haree direitu kondisaun hakiak fahi ne’ebé GIZ halo no koopera ho eskola téknika profesionál refere. Estudante sira-nia prátika fó tratamentu di’ak ba animál ne’e sira haki’ak, tanba hetan mós akompañamentu husi tékniku Ministériu Agrikultura no Peska iha munisipiu.   

No comments:

Post a Comment