Rekursu umanu sai hanesan xave importante ba dezenvolvimentu nasionál.
Iha dezenvolvimentu ekonómiku, rekursu umanu hanesan faktor ne’ebé determina susesu
dezenvolvimentu nasionál liuhosi ema nian kuantidade no kualidade. Populasaun
barak sai hanesan merkadu potensiál ba komersializasaun produtu, entaun
populasaun ne’ebé horik ho kualidade mós determina produktividade ne’ebé
iha.
Uanhira vizita estudante sira iha
Eskola Téknika Profesionál, Akar-Laran, Munisipiu Kovalima, Vise-Ministru MCIA Filipus
Nino Pereira afirma, iha Timor-Leste, kualidade edukasaun sai hanesan
preokupasaun ida-ne’ebé Estadu kontinua buka solusaun. Tanba iha institusaun
edukativa barak mak seida’uk prova kualidade edukasaun tuir nesesidade merkadu
traballu nian. Nune’e mós eskola téknika profesionál ne’ebé bele sura de’it ho
liman fuan, sai hanesan bareira ba dezenvolvimentu nasionál.
“Eskola Téknika Profesionál ne’e
tenke hasai produtu ne’ebé bele utiliza iha merkadu traballu nian. Maibé ne’e
hanesan preokupasaun ne’ebé Estadu
kontinua buka ninia solusaun. Tanba ita boot sira mak fini ba munisipiu ne’e no
mós nasaun nian.” Hateten vise-ministru Nino Pereira uanhira vizita estudante
sira iha eskola sekundáriu ne’e.
Tuir vise-ministru, edukasaun sai
hanesan faktor xave ba dezenvolvimentu nasionál.
Edukasaun ne’ebé efektivu
rezulta rekursu umanu ne’ebé iha kualidade – iha kapasidade no mós
produtividade. Maibé ida-ne’e presiza mós fasilidade ne’ebé nesesita iha
prosesu aprendizajen no mós ambiente ne’ebé sira eziste. Iha problema
infraestrutura ne’ebé maioria seida’uk rezolve, menus kadeira no meja, menus
informasaun, la iha laboratáriu no mós menus prátika.
Diretor Eskola Tékniku Profesionál
Akar-Laran mós informa katak, parte
Ministériu Edukasaun nian mós seida’uk vizita hodi haree problema ne’ebé eskola
ne’e hasoru. Maibé iha doador balun mak responde hela nesesidade sira iha
eskola ne’e. GIZ liuhosi projeitu Innovative Employment Promotion realiza
prátika ida-ne’ebé bele tulun hasa’e koñesimentu estudante sira nian iha eskola
ne’e.
“GIZ nia tulun, ajuda duni
estudante sira em termos de prática,
tanba eskola vokasionál ne’e tenke iha prátika barak duké teória. Iha ne’e estudante
sira halo prátika kona-ba oinsá halo tratamentu ba animál liuliu fahi ne’ebé
ohin loron sai projeitu pilotu GIZ nian.” Hateten diretor ne’e.
Diretor ne’e espera, Governu tenke
tulun fasilidade eskola nian liuliu harii biblioteka no mós hadi’ak infraestrutura
eskola nian, nune’e bele hetan kualidade edukasaun ne’ebé tuir duni nesesidade
nasaun nian.
Koordenador Projeitu Innovative
Employment Promotion (GIZ) informa
katak, projeitu ne’e hanesan programa pilotu ida-ne’ebé GIZ halo, no, ba oin,
presiza koopera ho Governu oinsá halo ida-ne’e sai modelu ida-ne’ebé bele
dezenvolve tuir nesesidade dezenvolvimentu nasionál.
Iha vizita ne’e mós Vise-Ministru
haree direitu kondisaun hakiak fahi ne’ebé GIZ halo no koopera ho eskola
téknika profesionál refere. Estudante sira-nia prátika fó tratamentu di’ak ba
animál ne’e sira haki’ak, tanba hetan mós akompañamentu husi tékniku Ministériu
Agrikultura no Peska iha munisipiu.
No comments:
Post a Comment